Home / II nodaļa / Algas

6. princips

Alga

Dati par algām un koplīgumu slēgšanu liecina, ka algu tendences joprojām ir vājas un nav augšupejošas konverģences. Tas galvenokārt ir saistīts ar:

  • Nespēja nodrošināt tiesību uz koplīgumu slēgšanu ievērošanu un tirgotāju arodbiedrību kropļošanas prakses pieaugums ir novedis pie samazināta koplīgumu piemērošana.
  • Likumā noteiktās minimālās algas, kuras - kur tādi pastāv - vairākumā dalībvalstu ir noteiktas zem pieklājības sliekšņa un negarantē pienācīgu dzīves līmeni darba ņēmējiem un viņu ģimenēm un neparedz sociālo partneru iesaistīšanos.
  • Stabilitātes un izaugsmes pakta (SIP) noteikumi, kas rada pārmērīgu spiedienu uz valstu sistēmām un Troika programmas, kas iznīcināja koplīgumus.
  • Pārāk daudz darba ņēmēju, uz kuriem neattiecas koplīgumi, bet tikai personīgi līgumi

Starp dalībvalstīm un to iekšienē saglabājas milzīgas atalgojuma līmeņa un kolektīvo sarunu atšķirības. Tas rada sociālā dempinga situāciju, kurai galvenokārt ir negatīva ietekme uz darba tirgus zemāko segmentu. Turklāt neatbilstošai un negodīgai algas noteikšanai, kas saistīta ar kolektīvo sarunu tiesību neievērošanu, ir arī: negatīva ietekme uz algām paaugstina atalgojuma līmeni, kā rezultātā samazinās iekšējais pieprasījums kā galvenais ekonomiskās izaugsmes virzītājspēks ES - it īpaši ekonomiskās krīzes situācijā, ko pašlaik izraisa COVID 19 pandēmija.

Tāpēc tas ir būtiski nodrošināt, ka visās dalībvalstīs tiek pilnībā ievērotas darba ņēmēju tiesības uz koplīgumiem un taisnīgu atalgojumu. Iekšējā tirgū ir jānosaka vienlīdzīgi konkurences apstākļi un jāpalielina algu konverģence. Tajā galvenā loma ir Eiropas direktīvai par atbilstošām minimālajām algām. Šai direktīvai jānodrošina, lai likumā noteiktā minimālā alga nevarētu pārsniegt pieklājības slieksni un būtu adekvāta, un to nosaka, pilnībā iesaistot sociālos partnerus. Turklāt tai jāpalielina arodbiedrību spēja slēgt darījumus par taisnīgu atalgojumu un darba apstākļiem, kā arī jāapkaro arodbiedrību izputēšanas prakse, un tai jāaizsargā labi funkcionējošas koplīgumu slēgšanas un darba attiecību sistēmas.

Algu konverģence uz augšu Eiropā mazinātu algu atšķirības starp valstīm un to iekšienē (īpaši starp austrumiem un rietumiem) un uzlabot algu daļu ekonomikā, mazināt nevienlīdzību un palielināt iekšējo pieprasījumu un produktivitāti. To var panākt, izmantojot:

  • Eiropas Direktīva par atbilstošajām minimālajām algām ir jāgroza, lai nodrošinātu arodbiedrību tiesību ievērošanu uz koplīgumiem, arodbiedrību izbeigšanas prakses izbeigšanu un likumā noteikto minimālo algu pieauguma garantēšanu;
  • To nodrošinot tikai tiem darba devējiem, kuri ievēro darba ņēmēju tiesības kopīgi slēgt sarunas un īsteno attiecīgos koplīgumus, var piešķirt publiskos līgumus, dotācijas, līdzekļus, KLP maksājumus, SURE, atveseļošanas plānu utt.
  • Darbības un pasākumi, kas veicina koplīgumu slēgšanas tiesības un iespējas, tostarp ekonomiskās un sociālās pārvaldības instrumentu ietvaros, piemēram, Eiropas pusgads, Nodarbinātības pamatnostādnes, EPSR un Sociālo rādītāju tabula.

ES direktīva, lai risinātu dzimumu atalgojuma atšķirības un saistoši darba samaksas pārredzamības pasākumi, iekļaujot vienādas samaksas par vienādas vērtības darbu principa skaidrojumu, kas ļauj darba ņēmējiem un arodbiedrībām piekļūt informācijai par kritērijiem, kas nosaka atalgojuma līmeni, un kaulēties par vienādas vērtības darbu, nepieciešama arī, lai garantētu vienādu atalgojumu starp vīriešiem un sievietēm.

Darbības, kuru mērķis ir noteikt minimālo tiesību līmeni ES, vienlīdzīgus konkurences apstākļus vienotajā tirgū

  1. Pamatdirektīva, lai nodrošinātu, ka likumā noteiktās minimālās algas netiek noteiktas zem pieklājības sliekšņa un tiek noteiktas, iesaistot sociālos partnerus
  2. ES direktīva, kas vērsta uz darba samaksas atšķirību novēršanu starp dzimumiem un saistošiem atalgojuma pārredzamības pasākumiem tostarp vienādas samaksas par vienādas vērtības darbu principa skaidrojums, kas darba ņēmējiem un arodbiedrībām ļauj piekļūt informācijai par kritērijiem, kas nosaka atalgojuma līmeni, un kaulēties par vienādas vērtības darbu.

Darbības, kuru mērķis ir izveidot augšupejošu dzīves un darba konverģenci

  1. 1. Valsts rīcības plāni, ko dalībvalstis izstrādājušas, apspriežoties ar sociālajiem partneriem, lai veicinātu koplīgumu slēgšanu, kā daļu no pamatdirektīvas par koplīgumiem un taisnīgu minimālo algu.
  2. ES pusgada procesā: algu atbalstošu pasākumu programma.