Sākums / III nodaļa Bezdarbnieka pabalsti

13. princips

Bezdarbnieka pabalsti

Stabilitātes un izaugsmes pakts (SIP) mēdz samazināt bezdarbnieka pabalstu shēmu atbilstību un segumu par labu valsts budžeta līdzsvarošanai, bet kaitējot darba ņēmēju aizsardzībai. Bezdarbnieka pabalsti tomēr ir samazinājušies (aizstāšanas koeficients vai pabalstu ilgums, saņēmēja pienākumi, kas nav saistīti ar dalību ALMP utt.). Mērķis to vairāk saskaņot ar aktīvo darba tirgus politiku joprojām ir spēkā dažām valstīm. Tas ir atkarīgs no nacionālajiem modeļiem, un ES nav saskaņota aktivizācijas pasākumu veikšana. Tā sekas ir redzamas nacionālajos kontos un nabadzības rādītājos kā daļu no ES pusgada salīdzinošās novērtēšanas procesa.

ES iniciatīva par darba ņēmēju brīvu pārvietošanos un tiesību pārnesamību pārejā uz darba tirgu var izraisīt konverģenci darba ņēmēju tiesību jomā uz atbilstošiem bezdarbnieka pabalstiem un / vai aktivizācijas pasākumiem, lai pārietu no bezdarba uz darbu vai no pagaidu darba uz standarta darba līgumiem. .

Eiropas Komisija strādā pie priekšlikuma Eiropas bezdarbnieka pabalsta pārapdrošināšanas shēma. Tas, iespējams, tiks iecerēts kā fiskālās stabilitātes instruments, nevis darba tirgus instruments, ar nevēlamām sekām, ka ilgtspējība būs svarīgāka nekā darbības atbilstība. Pārapdrošināšanas shēmai nevajadzētu iejaukties valstu sistēmu noteikumos un praksē vai kalpot par jaunu instrumentu, lai disciplinētu dalībvalstis un / vai saskaņotu bezdarba apdrošināšanas valsts sistēmas. Eiropas bezdarba pārapdrošināšanas shēma varētu palīdzēt nodrošināt pamata atbalsta līmeni bezdarba ciklu laikā. Ideja par EURS izveidošanu tika apspriesta jau pirms Covid-19 uzliesmojuma, tomēr pandēmijas ekonomiskās un sociālās sekas padara diskusiju par šādu instrumentu vēl jo vairāk nepieciešamu. Jāprecizē, ka SURE neaizstāj vajadzību pēc diskusijas par pastāvīgāku shēmu.

Attiecībā uz salīdzinošo novērtēšanu Eiropas pusgada laikā vairāk varētu uzsvērt jauni darbinieki kurus īpaši ietekmē nestabilitāte viņu karjeras sākumā un kuri dažreiz tiek sodīti vēl vairāk pašreizējās valsts bezdarbnieka pabalstu shēmas ietvaros vai pat tiek ignorēti. Tas pats var attiekties uz darba ņēmējiem vecumā no 52 līdz 67 gadiem. Jautājums par sodiem šķiet aktuāls arī ņemot vērā strukturālās reformas, kas izplatās visā Eiropā, lai samazinātu darba meklētāju piekļuvi bezdarbnieka pabalstu shēmām vai radītu lielāku nedrošību darba meklētāju vidū, izmantojot taupības prizmu. . Turklāt dažās dalībvalstīs pieaugošā tendence darba meklētājus padarīt par “neredzamiem”, lai kalpotu īstermiņa politiskajiem ieguvumiem - sākot ar jauniem NEET jauniešiem..

Darbības, kuru mērķis ir noteikt minimālo tiesību līmeni ES, vienlīdzīgus konkurences apstākļus vienotajā tirgū

  1. Izpētiet juridiskā instrumenta pievienoto vērtību, kas saskaņā ar darba ņēmēju brīvu pārvietošanos izveidotu tiesības piekļūt un pārnest tiesības gan uz bezdarbnieka pabalstiem, gan bezdarbniekiem pieejamām ALMP paketēm.
  2. Eiropas bezdarba pārapdrošināšanas shēmas izveidošana.
  3. Atsauce uz LESD X sadaļu, nosakot juridiski saistošus minimālos standartus bezdarbnieka pabalstiem attiecībā uz segumu, atbilstību, tiesībām uz apmācību un tiesību ilgumu.

Darbības, kuru mērķis ir izveidot augšupejošu dzīves un darba konverģenci

  1. Indikatoru salīdzinošās novērtēšanas sistēmas: ilgtermiņa bezdarbs un valdības izdevumi ALMP.
  2. Būtu jāturpina attīstīt Eiropas nodarbinātības stratēģija un Eiropas valsts nodarbinātības dienestu tīkls.
  3. Rādītāju un etalonu izstrāde, kas veicina augšupejošu konverģenci bezdarbnieka pabalstu shēmu izpildē, atbalstot obligāto standartu izveidi un aizsargājot nacionālo sistēmu iezīmes.