Home / II nodaļa Sociālais dialogs un darbinieku iesaistīšana

8. princips

Sociālais dialogs un darbinieku iesaistīšana

Sociālais dialogs ir priekšnoteikums pienācīgas kvalitātes nodarbinātībai un taisnīgai algai, un tas ir Eiropas sociālo tiesību pīlāra pamatprincips. Pīlāra rīcības plāna īstenošanas kontekstā ETUC uzsver, ka efektīvam sociālajam dialogam sociālajiem partneriem ir vajadzīgi pietiekami resursi un zināšanas, lai risinātu sarunas un īstenotu nolīgumus. Spēju veidošanas atbalsts ir galvenais, un, lai atgūtuos no bezprecedenta COVID-19 krīzes, būs vajadzīgas spēcīgas sociālo partneru organizācijas. Turklāt abām rūpniecības pusēm ir jāsaglabā sociālā dialoga prerogatīvas, un tas nozīmē, ka Komisijai par prioritāti jānosaka sociālo partneru konsultācijas, nevis sabiedriskās apspriešanas un jāgarantē, ka arodbiedrības tiek iekļautas kā darbaspēka pārstāvji. Tāpat pilsoniskās sabiedrības dialogu nedrīkst jaukt ar sociālo dialogu, pilsoniskās sabiedrības dialogs ir jāveicina, bet ne tādā veidā, kas grauj arodbiedrības vai divpusēju sociālo dialogu. Sociālajam dialogam ir galvenā loma sociālo tiesību stiprināšanā un ilgtspējīgas un iekļaujošas izaugsmes veicināšanā. Eiropas sociālajiem partneriem ir sava loma, īstenojot un īstenojot Eiropas sociālo tiesību pīlāru saskaņā ar viņu autonomiju un prerogatīvām. Turklāt ir svarīgi, lai rīcības plāns atbalstītu Eiropas sociālo dialogu un tā rezultātus. Eiropas sociālie partneri var palīdzēt noteikt minimālās tiesības un stiprināt vienotā tirgus sociālo dimensiju, izmantojot ES līmeņa nostājas, kopīgu analīzi un, ja nepieciešams, parakstot autonomus nolīgumus, kuru mērķis ir arī izveidot un darboties novatoriskus ES rīkus un tiesību aktus. Sociālā dialoga loma politikas un likumdošanas izstrādes sākuma, starpposma un īstenošanas posmos ir jāattīsta par paredzamu un garantētu procesu, un mums ir nepieciešama garantija arodbiedrības kā sociālā partnera, kas pārstāv darba ņēmējus, prerogatīvām.

ETUC ES pusgada arodbiedrību iesaistes indekss parāda, ka centieni, kuru mērķis ir noteikt sociālo partneru tiesības iesaistīties ES pusgadā, nedod rezultātus. Tas jo īpaši attiecas uz Eiropas pusgada nacionālo dimensiju. Eiropas noteikums (iespējams, izmantojot jaunu direktīvu vai ar grozījumiem Regulā 1466/1997) varētu noteikt valstu valdībām pienākumu konsultēties ar sociālajiem partneriem pusgada starpposmā, kā arī dažus kvalitātes kritērijus, piemēram, atbilstošu laiku, atbilstošu dialoga līmeni, jēgpilna piekļuve informācijai un sociālo partneru materiālo un nemateriālo spēju nodrošināšana.

Darbinieku iesaiste uzņēmuma lēmumu pieņemšanas procesos ir pakļauta riskam, pateicoties korporatīvajai mobilitātei vienotajā tirgū. Pierādījumi rāda, ka korporatīvie lēmumi bieži tiek pieņemti, lai izvairītos no darbinieku iesaistīšanās. Piemēram, trūkumi valstu tiesību aktos, ar kuriem tiek transponētas ES direktīvas, un jo īpaši pārstrādātā EWC direktīva, kavē tiesības uz informāciju un konsultācijām. Valsts tiesību aktos noteiktās sankcijas reti ir proporcionālas, efektīvas un preventīvas. Informācijas un konsultāciju tiesības neļauj iesaistīt un aizsargāt darba ņēmējus. ES tiesību aktiem vajadzētu izraisīt augšupejošu konverģenci Eiropā.

Saskaņā ar 8. Principu būtu jānosaka gadījums darba ņēmēju tiesības (neatkarīgi no viņu darba līguma veida) slēgt kopīgas sarunas. Tiesības uz koplīgumiem ir pamattiesības, kuras ES par tādām atzīst. Sabiedrības labumu koplīgumi godīguma, vienlīdzīgu konkurences apstākļu un sociālā progresa ziņā rada šādus līgumus, kas attiecas uz nestandarta darbiniekiem un platformas uzņēmumu darbiniekiem (ieskaitot pašnodarbinātos), jāuzskata, ka tas pilnībā neietilpst LESD 101. panta un valstu konkurences noteikumu darbības jomā. ES konkurences likumi un valstu konkurences noteikumi ir jāinterpretē, ņemot vērā pamattiesības, atzīstot visu darba ņēmēju, netipisku un platformas darbinieku (tostarp pašnodarbinātu personu) tiesības uz koplīgumiem.

Darbības, kuru mērķis ir noteikt minimālo tiesību līmeni ES, vienlīdzīgus konkurences apstākļus vienotajā tirgū

  1. Nostiprināta sistēma sociālo partneru iesaistei ES pusgadā / atveseļošanas plānos, iespējams, izmantojot likumdošanas iniciatīvu.
  2. EWC direktīvas pārskatīšana, lai nodrošinātu, ka tiek pilnībā ievērotas darba ņēmēju tiesības tikt informētam un uzklausītam pirms attiecīgu lēmumu pieņemšanas
  3. Likumdošanas iniciatīva par informāciju, apspriešanos un līdzdalību, tostarp juridiski saistoši obligātie standarti attiecībā uz darbinieku valdes līmeņa pārstāvību
  4. ILO 1971. Gada Konvencijas par darbinieku pārstāvjiem ratifikācija (Nr. 135
  5. Eiropas direktīva par pienācīgu rūpību, koncentrējoties uz cilvēktiesību ievērošanu, veicināšanu un īstenošanu un atbildīgu uzņēmējdarbību.

Darbības, kuru mērķis ir izveidot augšupejošu dzīves un darba konverģenci

  1. Ieguldījums sociālajā dialogā, lai uzlabotu starpnozaru un nozaru sociālo dialogu Eiropas līmenī, lai attīstītu sociālo partneru spēju vest sarunas un iesaistīties ar saviem biedriem, tostarp digitālā vidē.
  2. Nodrošināt skaidrus, pārredzamus un garantētus noteikumus, pilnībā iesaistot sociālos partnerus, uz kuriem var paļauties, kad runa būs par darbībām, kuras Komisija veiks, lai iesniegtu sociālo partneru nolīgumus pieņemšanai saistošā formā.
  3. Cieniet arodbiedrību kā sociālā partnera, kas pārstāv darba ņēmējus, prerogatīvas
  4. Atbalstīt sociālos partnerus autonomu pamatnolīgumu īstenošanā, piešķirot šim nolīgumiem īpašu finansējumu
  5. Sniedziet īpašu finansiālu atbalstu sociālajiem partneriem, lai tiktu galā ar COVID-19 krīzi, lai viņi varētu pilnībā piedalīties atlabšanā.
  6. Nostiprināt darba ņēmēju tiesības kolektīvi slēgt sarunas, izbeidzot arodbiedrību iznīcināšanas praksi un izmantojot publiskā iepirkuma procesus, kas piešķir līgumus tikai uzņēmumiem, kuri piemēro koplīgumu.
  7. Palielināt resursus DFS darbinieku pārstāvības struktūru apmācībai. Palielināt resursus iniciatīvām, lai atbalstītu EUP un citu starpvalstu struktūru izveidi un pareizu darbību darbinieku informēšanai un konsultēšanai.