Home / II nodaļa Droša un pielāgojama nodarbinātība

5. princips

Droša un pielāgojama nodarbinātība

Darba tirgus Eiropā 2020. gada pirmajā pusē piedzīvoja milzīgu pasliktināšanos, ko aizsāka Covid-19 pandēmija un veiktie pasākumi, lai novērstu infekcijas izplatīšanos. Darba ņēmēji ar nestabilu, maz apmaksātu un / vai nepilna laika darbu (tostarp nedokumentēti un nedeklarēti darbinieki) bija pirmie, kas cieta no pandēmijas sociālajām sekām.

Nestandarta un nedroša darba dramatiskā paplašināšanās pēdējās desmitgadēs ir tiešs biznesa modeļa rezultāts, kas riskus no darba devēja pārceļ uz darba ņēmēju. Pāreja uz beztermiņa līgumiem ir ierobežota, jo nodokļi un tiesību akti rada negatīvu ekonomisko tendenci uz standarta nodarbinātības formām. Faktiski rādītāji neliecina par konverģenci vai uzlabošanos ES līmenī attiecībā uz darba kvalitāti. Ir pienācis laiks ieviest a rādītāju kopums, kas mēra darba vietu kvalitāti kā sociālās rezultātu apkopojuma apakšsadaļu. Mērot darba kvalitāti, informācijas panelī varētu pārbaudīt šādus elementus: pienācīgas algas; darba drošība, izmantojot standarta nodarbinātību un piekļuvi sociālajai aizsardzībai; mūžizglītības iespējas; pienācīgi darba apstākļi drošās un veselīgās darba vietās; saprātīgs darba laiks ar labu darba un privātās dzīves līdzsvaru; un arodbiedrību pārstāvība un sarunu tiesības (skat. arī P4). Covid-19 krīzes apstākļos vienmēr būtu jāizvairās no kompromisa starp ekonomiskās aktivitātes palielināšanu, no vienas puses, un kvalitatīvu darba vietu radīšanu, no otras puses.

Platformas darbinieki pārtiku un preces piegādā mājās karantīnā esošajiem vai vīrusa inficētajiem. Globālā pandēmija ir parādījusi, ka nestandarta darba ņēmējiem ir nepieciešama tāda pati tiesiskā aizsardzība kā darbiniekiem, kuriem ir regulāri likumīgi līgumi, ar piekļuvi profilaktiskai veselības aizsardzībai un drošībai, sociālajai aizsardzībai un visām citām darba tiesībām. Pilnībā ievērojot valstu darba tirgus modeļus un valstu sociālo partneru autonomiju un viņu tiesības slēgt koplīgumus, tas tiks veikts ar iniciatīvām, kuru mērķis ir izveidojot un nodrošinot visaptverošu tiesību kopumu visiem darba ņēmējiem, ieskaitot nedokumentētus, nedeklarētus, nestandarta un pašnodarbinātus, lai nedrošiem darba ņēmējiem būtu lielāka vara sarunās par darba apstākļiem, kas atbilst viņu vajadzībām.

Būtu jāuzlabo tiesiskais regulējums un jānodrošina koordinēta programmas transponēšana Pārredzamu un paredzamu darba apstākļu direktīva (TPWCD). Šādiem saskaņotiem centieniem būtu jāsamazina transponēšanai nepieciešamais laiks, izmantojot valstu sociālo partneru starpprofesionālās vienošanās.

Soļi uz darba tirgus sadrumstalotības samazināšana radīsies, īstenojot un pārraugot ES ieteikumu par piekļuvi sociālajai aizsardzībai (sk. arī P13). Jo īpaši Sociālais progresa ziņojums uzraudzīs diskrimināciju, pamatojoties uz nodarbinātības statusu (šobrīd diskriminācija tiek identificēta, pamatojoties uz vecumu, dzimumu un izglītības līmeni).

Darbības, kuru mērķis ir noteikt minimālo tiesību līmeni ES, vienlīdzīgus konkurences apstākļus vienotajā tirgū

  1. Iniciatīvā par pieeju apmācībai (kā 1. principā) ieviest tiesības uz taisnīgu un vienlīdzīgu piekļuvi apmācībai visiem darba ņēmējiem neatkarīgi no viņu nodarbinātības, imigrācijas statusa un kvalifikācijas līmeņa.
  2. Uzraudzīt Ieteikuma par piekļuvi sociālajai aizsardzībai īstenošanu un pēc četriem gadiem izlemt, vai direktīva būtu efektīvāka.
  3. Nodrošināt caurspīdīgu un paredzamu darba apstākļu (TPWCD) efektīvu īstenošanu.
  4. Gaidāmā ES regula par nestandarta un platformas uzņēmumu darbiniekiem.
  5. Gaidāmais Eiropas integrācijas un iekļaušanas rīcības plāns
  6. Nodrošināt Darba devēju sankciju direktīvas efektīvu īstenošanu

Darbības, kuru mērķis ir izveidot augšupejošu dzīves un darba konverģenci

  1. ES programma kvalitatīvai nodarbinātībai: pārrauga darba tirgus segmentācijas ietekmi un mēra progresu ceļā uz drošu un pielāgoties spējīgu nodarbinātību, aktivizācijas pasākumus un novērš nepilnības, pamatojoties uz profesionālo statusu.
  2. Valsts un ES acquis novērtējums, ņemot vērā jaunus darba veidus, un sagatavošanās darba nākotnei: darba garantija, aizsardzība pret negodīgu atlaišanu, tiesības uz pilnu slodzi, darba ņēmēju suverenitāte darba laikā.