Home / II nodaļa / Salaires

6. princips

Algas

Nodrošināt, lai kvalitatīva un iekļaujoša izglītība, apmācība un mūžizglītība būtu tiesības un vienlīdzība, kas pieejama visiem izglītojamajiem un darba ņēmējiem  ir būtiska. 52 miljoni pieaugušo Eiropā ir mazkvalificēti, un vairākās valstīs trešdaļai strādājošo ir ļoti zems lasītprasmes un rēķināšanas prasmju līmenis. Tāpēc pieaugušo kvalifikācijas celšana un kvalifikācijas celšana Eiropā ir sociāla atbildība, un bezdarbniekiem un darba ņēmējiem ir nepieciešams efektīvs atbalsts darba tirgū  taisnīgākām tehnoloģiskām un videi draudzīgām pārejām.

ES sociālo partneru kopīgi projekti un a Kopīgais paziņojums sniegt pierādījumus tam, ka piekļuve darbinieku apmācībai visā vienotajā tirgū ir ļoti atšķirīga atkarībā no darbinieku līgumiskā stāvokļa, dzimuma un sociālekonomiskā stāvokļa, un apmācības tiesības atšķiras atkarībā no dažāda lieluma uzņēmumiem, nozarēm un pakalpojumiem, valsts un privātiem uzņēmumiem, un ģeogrāfiskajiem apgabaliem Eiropā.  Pieņemot šo principu, būtu jāapsver arī diskriminācijas atcelšana, pamatojoties uz nodarbinātības statusu, un jāņem vērā tās ietekme uz nevienlīdzības apkarošanu un sieviešu iekļaušanas darba tirgū veicināšanu.

Ir svarīgi atbalstīt pīlāra pirmā principa īstenošanu ar ilgtspējīgas valsts investīcijas izglītībā un apmācībā, uzlabo ar Eiropas pusgada procesu un skaidriem mērķiem Sociālajā rezultātu apkopojumā,  un uzņēmumi, kas uzņemas finansiālu atbildību par darbinieku apmācību,  Saikne starp ESF + un EPSR ieviešanu ir skaidra. Tomēr finansiālas saistības pašas par sevi nav pietiekamas. Sarunās par nākamo DFS (2021. – 2027. G.) Ir priekšlikums, kas potenciāli novestu pie Eiropas Sociālā fonda + (ESF +) izdevumu dubultas samazināšanas, kā rezultātā tiktu atcelts pašreizējais Kohēzijas politikas finansējuma minimālais īpatsvars 23.1% apmērā kas dalībvalstīm jāiztērē ESF + projektos. ESF + būtu jāizmanto tā, lai visi darba ņēmēji visos prasmju līmeņos varētu gūt labumu no kvalitatīvas, iekļaujošas darbinieku apmācības un apmaksāta izglītības atvaļinājuma, kas ļauj iegūt kvalifikāciju.

Katrai ES dalībvalstij vajadzētu garantējot piekļuvi un tiesības uz izglītību un apmācību visiem vecuma izglītojamajiem un valstīm, kur šādas tiesības nav paredzētas, efektīvā sociālā dialoga ietvaros ar sociālajiem partneriem jāveic darbības, lai īstenotu pirmo principu. Dalībvalstu darbībām jābūt vērstām uz to, lai uzlabotu darba ņēmēju iespējas visā darba laikā piekļūt kvalitatīvai un iekļaujošai apmācībai, kas saistīta ar profesionālajām un pamatprasmēm un pamatprasmēm, tostarp digitālajām prasmēm.. Labākā prakse rāda arodbiedrību pievienoto vērtību, izstrādājot uz tiesībām balstītu pieeju darbinieku apmācībai un tālākizglītībai neatkarīgi no nodarbinātības statusa un ņemot vērā dzimumu perspektīvas.

ES līmeņa iniciatīva izveidot individuālus mācību kontus darbspējīgiem cilvēkiem var būt viens no instrumentiem, kas var palīdzēt garantēt šīs tiesības un var būt labs risinājums apmācības tiesību pārnesamībai. Tomēr, tā kā šī tēma ietekmē darba apstākļus un koplīgumu slēgšanu daudzās dalībvalstīs, Eiropas Komisijai nevajadzētu turpināt izstrādāt priekšlikumu, neiesaistot šajā procesā sociālos partnerus. Jebkurā iniciatīvā būtu jāapvieno individuāla piekļuve apmācībai ar kolektīvām tiesībām, lai nodrošinātu, ka individuālie apmācības konti ir darba devēju un iestāžu kopīga atbildība saskaņā ar nacionālo praksi. ES līmeņa iniciatīvai būtu jānosaka obligātie standarti, pilnībā ievērojot valstu apmācības sistēmas un sociālo partneru lomu, un pilnībā jāievēro spēkā esošie koplīgumi un valsts prakse šajā nozarē. Sociālā aizsardzība var iejaukties, lai izveidotu finansējumu 1. principam, taču tai vajadzētu iet roku rokā ar lielāku aizsardzību darbā, tostarp lielāku aizsardzību pret (kolektīvu) atlaišanu. Pretējā gadījumā darba devēji tiktu stimulēti izvēlēties atlaišanu, nevis ieguldīt pašu darbaspēkā, lai kopīgi pārdzīvotu pāreju.

Darbības visant à fixer un socle minimum de droits au niveau européen

  1. Vienīgais direktīvas-kadra garantējošais que les salaires minimums légaux ne sont pas fixés sous un seuil de décence et sont définis en impliquant les partenaires sociaux.

  2. Une direktīva eiropas radinieks а l'écart algotu entre les hommes et les femmes et à des mesures contraignantes en matière de transparentence des rémunérations.

Darbības visant à établir une convergence ascendante des conditions de vie et de travail

  1. Des plans d'action nationalaux développés par les Étans membres en consulting avec les partenaires sociaux pour promouvoir la négociation collection selon une direktīva-cadre sur des salaires minimums équitables et la négociation group.

  2. Semestre européen: labvēlīgo programmu veidošana.