EPSR LOMA ES ARHITEKTŪRAS UN EKONOMIKAS PĀRVALDĪBAS SISTĒMĀ

 

  • Stingru sociālo nosacījumu ieviešana, kas saistīti ar visa veida valsts finansējumu un atbalstu uzņēmējdarbībai (tostarp saistībā ar stingru ES rūpniecības politiku) veicināt kvalitatīvas darba vietas, darba koplīguma slēgšanu, darba apstākļu uzlabošanu, kvalitatīvu apmācību… Tas būtu jāiekļauj arī finanšu noteikumos, kas reglamentē ES fondu izmantošanu (visiem fondiem, gan no ES budžeta, gan tiem, kas iegūti ārpus budžeta).
  • ES publiskā iepirkuma pārskatīšana noteikumi, lai to nodrošinātu valsts nauda nonāk organizācijām (un to apakšuzņēmējiem) Ka ievērot darba ņēmēju un arodbiedrību tiesības, Ka risināt sarunas ar arodbiedrībām un uz kuru darbiniekiem attiecas koplīgumi.
  • Izveidot Sociālā progresa protokolu, kas jāiekļauj līgumos, lai garantētu, ka darba ņēmēju un sociālās tiesības ir augstākas par ekonomiskajām brīvībām konflikta gadījumā.
  • Eiropas sociālo tiesību pīlāra stingrākas lomas nodrošināšana līgumos un ES institucionālajā sistēmā, sasaistot tā principu sasniegšanu ar “sociālas tirgus ekonomikas, kuras mērķis ir pilnīga nodarbinātība un sociālais progress”, mērķi līdzsvarot ekonomikas pārvaldības instrumentus. un nodrošināt spēcīgas labklājības valstis.
  • Noraida atgriešanos pie neveiksmīgās taupības politikas. Nodrošināsim ekonomikas pārvaldības noteikumu pārskatīšanu, kas ietver ES fiskālā pakta izbeigšanu un Stabilitātes un izaugsmes pakta reformu, lai to saskaņotu ar Eiropas sociālo tiesību pīlārā iekļauto tiesību sasniegšanu. Integrējot EPSR ES ekonomikas pārvaldībā, pamatojoties uz LESD 148. pantu, lai līdzsvarotu makroekonomikas robežas. Ir ļoti svarīgi nodrošināt dalībvalstīm nepieciešamo fiskālo telpu, lai finansētu ieguldījumus godīgai dvīņu pārejai un ieguldītu sociālajā politikā, lai īstenotu EPSR un sasniegtu Porto mērķus līdz 2030. gadam. Šajā ziņā pašreizējā diskusija par ES ekonomikas pārvaldības pārskatu. ir izšķiroša nozīme. Visām dalībvalstīm vajadzētu būt iespējai ieguldīt sociālajā politikā un infrastruktūrā. Ir svarīgi ieviest jaunu fiskālo kapacitāti investīcijām, ES suverenitātes fondu taisnīgai sociālekonomiskai pārejai un kopējiem labumiem, neatstājot nevienu un nevienu reģionu.
  • Pārskatot ekonomikas pārvaldības noteikumus, nodrošinot, ka, novērtējot riska pozīciju saistībā ar parādu un deficītu, Komisijai un Padomei būtu pienācīgi jāņem vērā situācija nodarbinātības, algu dinamikas, nabadzības, sociālās atstumtības un citu attiecīgo sociālo jomu jomā. ekonomikas pārvaldības mērķus. Ekonomikas pārvaldības sociālo dimensiju papildina lūgumi ieviest godīgas un progresīvas nodokļu uzlikšanas principu un aizsargāt valsts pensiju izdevumus, lai izpildītu principu “novecošana sašutumā".
  • Darbs pie Sociālās konverģences ietvars (SCF) pašreizējā ES pilnvaru laikā ir bijis liels solis uz priekšu, lai sociālo jomu labāk iekļautu Eiropas pusgadā, labāk uzraudzītu sociālo nelīdzsvarotību ES un veicinātu augšupēju konverģenci. Tas turpina Eiropas pusgada un fiskālo noteikumu „socializācijas” procesu, piešķirot juridisku/operatīvu posmu un lielāku nozīmi Eiropas sociālo tiesību pīlāra īstenošanā. Tomēr tas ir jāiekļauj ES ekonomikas pārvaldības arhitektūrā.
  • Nodrošinot savlaicīgu un efektīvu sociālo partneru loma ES un valstu līmenī Eiropas pusgada starpposmos, pamatojoties uz neseno ieteikumu par sociālā dialoga stiprināšanu.
  • Nodrošināt, ka DFS un tās īstenošana vairāk atbilst ES sociālajiem mērķiem pēcpandēmijas un pārejas posmā, ar ko saskaras ES.
  • Pieprasot, lai visi tirdzniecības partneri atzītu un ievērotu SDO pamatstandartus darbā un citas starptautiski atzītas normas. Tas ir ne tikai jautājums par politikas saskaņotību ES un ārpus tās, bet arī nepieciešams ieguldījums daudzpusējās sistēmas uzturēšanā un vienlīdzīgu konkurences apstākļu nodrošināšanā.
  • Nodrošināt, ka sociālais dialogs, sociālās tiesības un sociālais acquis ir pievienošanās diskusiju pamatā. Kandidātvalstīm ir jānodrošina sociālā dialoga, arodbiedrību un darba ņēmēju un arodbiedrību tiesību, kā arī sociālā acquis pilnīga ievērošana. Ukrainas rekonstrukcijas procesa pamatā ir jābūt sociālajiem nosacījumiem, sociālo partneru un arodbiedrību iesaistīšanai, darba ņēmēju tiesību ievērošanai un pienācīgiem darba apstākļiem.