14. princips
minimālā ienākuma
ES ir vērojami tikai uzlabojumi absolūtās nabadzības apkarošanā (materiālā nenodrošinātība). Tomēr pūles netiek veiktas atturēt cilvēkus no nabadzības vai sociālās atstumtības: pieaug strādājošo nabadzība. Lielākā daļa minimālo ienākumu shēmu visā ES tālu nenodrošina pietiekamu pabalstu segumu, ilgumu un atbilstību. Tā rezultātā pieaug sociālā sašķeltība, darba tirgus un ekonomiskie traucējumi.
ETUC uzskata, ka Eiropas pilsoņiem vajadzētu būt arī tiesībām saņemt garantētu minimālo ienākumu visos vecumos. To var panākt, apvienojot sociālās aizsardzības rīkus un valsts ieguldījumus bezdarbnieku apmācībā ar valsts nodarbinātības dienestiem un aktivizācijas politiku, kas palīdz ikvienam cilvēkam ES, kuram draud nabadzība vai sociālā atstumtība. ES standartus attiecībā uz minimālajiem ienākumiem nevar uzskatīt par kavēkli darbam.
Minimālo ienākumu shēmām ir jāgarantē pietiekami daudz ienākumu, lai apmierinātu cilvēku un viņu apgādājamo būtiskās vajadzības, un tām jābūt ļoti iekļaujošām un pieejamām; lai tie būtu spējīgi strādāt, tie jāapvieno ar virkni pakalpojumu un jāiekļauj plašākā ES un valstu politikas reakcijā uz aktīvu iekļaušanu. Nesen pieņemtie Padomes secinājumi par minimālo ienākumu shēmām ļauj EK stiprināt ES sistēmu nabadzības un sociālās atstumtības apkarošanai. Likumdošanas priekšlikumam šajā jomā būtu jānodrošina līdzvērtīga valstu sistēmu darbība, nemainot to īpašības, ar nosacījumu, ka sistēma nodrošina rezultātus, kas saskaņoti ar Eiropas standartiem. ETUC pieprasa saistošu iniciatīvu, piemēram, Eiropas pamatdirektīvā ir noteikti kopīgi principi, definīcijas un obligātie standarti, lai šīs tiesības piešķirtu visā ES. Daudzās valstīs arodbiedrības ir galvenie dalībnieki sociālā nodrošinājuma struktūru pārvaldībā, bieži vien ar apvienotām struktūrām, kā arī izmantojot kopīgi izsolītus instrumentus sociālās iekļaušanas un neaizsargāto grupu aizsardzībai. Tas ir ieguvums, uz kuru jebkurai ES iniciatīvai būtu jābalstās, un tas būtu jāuzsver, un to nedrīkst apdraudēt nevēlama tiesiskā regulējuma saskaņošana.
Darbības, kuru mērķis ir noteikt minimālo tiesību līmeni ES, vienlīdzīgus konkurences apstākļus vienotajā tirgū
- Definēt Eiropas pamatdirektīvas par pietiekamu minimālo ienākumu raksturojumu, lai apkarotu nabadzību un sociālo atstumtību ES.
- Instruments, kas nosaka un izstrādā minimālo ienākumu funkcijas, ieskaitot preču grozu kā parametru dzīves ienākumu līmeņa noteikšanai.
Darbības, kuru mērķis ir izveidot augšupejošu dzīves un darba konverģenci
- Saikņu veidošana ar 1. SDG un Nabadzības apkarošanas rīcības plānu, kā paredzēts 11. principā.
- Izstrādāt sociālā dialoga sistēmu sociālajiem partneriem un valdībām, lai novērtētu minimālo ienākumu shēmu pārklājumu, atbilstību un efektivitāti kopā ar sociālo pabalstu un aktivizācijas politiku.