Home / III nodaļa / Ilgtermiņa aprūpe

18. princips

Ilgstoša aprūpe

Veselības aprūpes darbinieki visā Eiropā smagi strādā, lai ārstētu un apturētu COVID-19 vīrusa izplatīšanos. Daudzos gadījumos viņu uzdevumus apgrūtina personāla trūkums, nepietiekamas telpas un individuālo aizsardzības līdzekļu un testēšanas komplektu trūkums. Eiropas pārvaldes struktūrām un valstu valdībām būtu jāveic tūlītēji pasākumi, lai nodrošinātu, ka veselības dienesti saņem ļoti nepieciešamo ārkārtas finansējumu, un īstermiņā palielinātu personāla līmeni. Eiropas pusgads pievēršas ilgtspējībai un veselības pakalpojumu pieejamībai. Taupības pasākumi ir krasi samazinājuši sabiedrisko pakalpojumu apjomu un to pieejamību. 2019. gada semestra sākumā ETUC paziņoja, ka veselības aprūpe un ilgtermiņa aprūpes sistēmas rada milzīgas bažas un ciešanas aizvien lielākai daļai ES iedzīvotāju un prasa tūlītēju rīcību. Vairāk nekā 15 dalībvalstīs veselības aprūpe ir ļoti slikta. Ilgtermiņa aprūpes pieejamība un pieejamība ir nepietiekama vairākās dalībvalstīs. Šajā nozarē dominē neoficiāla aprūpe, kaitējot pakalpojumiem un sieviešu līdzdalībai darba tirgū. Kaut arī bieži trūkst publisko struktūru, privātie risinājumi ir ārkārtīgi dārgi, nepieejami un bieži vien pasliktina pakalpojumus, kā arī darba apstākļus veselības nozarē. Pagājušajā semestra ciklā netika domāts par būtiskiem ieguldījumiem. Vidējā un ilgākā termiņā ir svarīgi palielināt valsts izdevumus veselībai un palielināt ieguldījumus sabiedrības veselībā, ne tikai, lai mainītu daudzu valstu nepietiekamo tēriņu gadus, bet arī lai nodrošinātu, ka veselības aprūpes personāls un iestādes spēj tikt galā ar nākotnes prasībām. Eiropā pirms COVID-19 uzliesmojuma trūka aptuveni viena miljona veselības aprūpes darbinieku. Valdībām ir radikāli jāmaina pieeja sabiedrības veselībai un sabiedriskajiem pakalpojumiem: īstermiņa līgumi un nestabilas darba vietas veselības nozarē nav pietiekami, lai risinātu šādas ārkārtas situācijas.

Piekļuve veselības aprūpes pakalpojumiem un ilgstošai aprūpei ir ES ārkārtas situācija. ES pusgada cikls veicināja “racionalizāciju” un “izmaksu efektivitāti”, kas nozīmē struktūru apvienošanu, jau piešķirto resursu maiņu, aprūpes hospitalizāciju, bet gandrīz nekad valsts ieguldījumus vajadzīgajā personālā un pakalpojumos. Veselības aprūpes izdevumi daudzās dalībvalstīs pieaug. Stabilitātes un izaugsmes pakta noteikumi ir paplašinājuši privāts tirgus, kas cilvēkiem sniedz veselības pakalpojumus un apdrošināšanu. Tas samazina piekļuvi veselības pakalpojumiem, kas ir viens no galvenajiem iedzīvotāju neapmierinātības iemesliem.

Aprūpes nozarei ir izšķiroša nozīme, lai nodrošinātu pienācīgu dzīves līmeni gados vecākiem cilvēkiem. Jāuzlabo nozares pievilcība, lai paaugstinātu darba un sniegto pakalpojumu kvalitāti. Nozarē ir daudz migrantu, nedeklarētu un nedokumentētu darba ņēmēju, īpaši sieviešu - migrantu. Ir svarīgi novērst visas šajā nozarē strādājošo cilvēku neaizsargātības jomas un dot darba ņēmējiem iespēju uzlabot savas prasmes un darba apstākļus viņu pašu, kā arī lietotāju labā.

ES būtu jāpopularizē uz tiesībām balstīta pieeja un publiski ieguldījumi vispārējās, uz solidaritāti balstītās un uz dzimumiem balstītās sociālās aizsardzības sistēmās starptautiskā, Eiropas un valstu līmenī. Tai arī būtu jātiecas uz augšupejošiem konverģences mērķiem un finansējuma piešķiršanu bērnu, veselības, vecāka gadagājuma cilvēku, ilgtermiņa, invaliditātes un atkarības aprūpes jomā, lai garantētu vispārēju pārklājumu un kvalitatīvu aprūpi.

Lai apmierinātu sabiedrības novecošanas pašreizējās un nākotnes vajadzības, jāparedz lielāki izdevumi par universāli pieejamu un pieejamu cenu un kvalitatīvi veselības un ilgtermiņa aprūpes sabiedriskie pakalpojumi ir jāuzņemas un jāuzskata par ieguldījumu. Profilaktiskā aprūpe ir jāuzlabo, izmantojot atbilstošu politiku un finansējumu. Profesionālajai attīstībai, apmācībai, izglītībai un karjeras atzīšanai ir izšķiroša nozīme, lai uzlabotu aprūpes kvalitāti un pārklājumu un nodrošinātu kvalitatīvas darba iespējas. Darba un privātās dzīves līdzsvara politikai būtu jāatbalsta darbinieki, kuriem ir aprūpes pienākumi. ES būtu jāievieš ES Right2Care, ko atbalsta valstu rīcības plāni.

Darbības, kuru mērķis ir noteikt minimālo tiesību līmeni ES, vienlīdzīgus konkurences apstākļus vienotajā tirgū

  1. Garantēt piekļuvi kvalitatīvai un pieejamai veselības un ilgtermiņa aprūpei (LTC) visās dalībvalstīs.
  2. Brīva pārvietošanās: Regulas 883/2004 par sociālā nodrošinājuma sistēmu koordinēšanu pārskatīšana, lai stiprinātu šādu sistēmu, tostarp veselības un LTC, koordināciju, lai uzlabotu mobilo darba ņēmēju tiesības.

Darbības, kuru mērķis ir izveidot augšupejošu dzīves un darba konverģenci

  1. ES programma Right2Care, kas balstīta uz valstu rīcības plāniem, izmantojot Eiropas pusgadu, balstoties uz pārredzamiem un vērienīgiem mērķiem
  2. Profesionālās labklājības spēju, darbības un ietekmes uzraudzība (valstu sistēmās un koplīgumu slēgšanas loma).
  3. ES iniciatīvas, lai stiprinātu valsts finansētu, universālu un pieejamu veselības aprūpes sistēmu noturību.