Home / I nodaļa Izglītība, apmācība un mūžizglītība

1. princips

Izglītība, apmācība un mūžizglītība

Nodrošināt, lai kvalitatīva un iekļaujoša izglītība, apmācība un mūžizglītība būtu tiesības un vienlīdzība, kas pieejama visiem izglītojamajiem un darba ņēmējiem  ir būtiska. 52 miljoni pieaugušo Eiropā ir mazkvalificēti, un vairākās valstīs trešdaļai strādājošo ir ļoti zems lasītprasmes un rēķināšanas prasmju līmenis. Tāpēc pieaugušo kvalifikācijas celšana un kvalifikācijas celšana Eiropā ir sociāla atbildība, un bezdarbniekiem un darba ņēmējiem ir nepieciešams efektīvs atbalsts darba tirgū  taisnīgākām tehnoloģiskām un videi draudzīgām pārejām.

ES sociālo partneru kopīgi projekti un a Kopīgais paziņojums sniegt pierādījumus tam, ka piekļuve darbinieku apmācībai visā vienotajā tirgū ir ļoti atšķirīga atkarībā no darbinieku līgumiskā stāvokļa, dzimuma un sociālekonomiskā stāvokļa, un apmācības tiesības atšķiras atkarībā no dažāda lieluma uzņēmumiem, nozarēm un pakalpojumiem, valsts un privātiem uzņēmumiem, un ģeogrāfiskajiem apgabaliem Eiropā.  Pieņemot šo principu, būtu jāapsver arī diskriminācijas atcelšana, pamatojoties uz nodarbinātības statusu, un jāņem vērā tās ietekme uz nevienlīdzības apkarošanu un sieviešu iekļaušanas darba tirgū veicināšanu.

Ir svarīgi atbalstīt pīlāra pirmā principa īstenošanu ar ilgtspējīgas valsts investīcijas izglītībā un apmācībā, uzlabo ar Eiropas pusgada procesu un skaidriem mērķiem Sociālajā rezultātu apkopojumā,  un uzņēmumi, kas uzņemas finansiālu atbildību par darbinieku apmācību,  Saikne starp ESF + un EPSR ieviešanu ir skaidra. Tomēr finansiālas saistības pašas par sevi nav pietiekamas. Sarunās par nākamo DFS (2021. – 2027. G.) Ir priekšlikums, kas potenciāli novestu pie Eiropas Sociālā fonda + (ESF +) izdevumu dubultas samazināšanas, kā rezultātā tiktu atcelts pašreizējais Kohēzijas politikas finansējuma minimālais īpatsvars 23.1% apmērā kas dalībvalstīm jāiztērē ESF + projektos. ESF + būtu jāizmanto tā, lai visi darba ņēmēji visos prasmju līmeņos varētu gūt labumu no kvalitatīvas, iekļaujošas darbinieku apmācības un apmaksāta izglītības atvaļinājuma, kas ļauj iegūt kvalifikāciju.

Katrai ES dalībvalstij vajadzētu garantējot piekļuvi un tiesības uz izglītību un apmācību visiem vecuma izglītojamajiem un valstīm, kur šādas tiesības nav paredzētas, efektīvā sociālā dialoga ietvaros ar sociālajiem partneriem jāveic darbības, lai īstenotu pirmo principu. Dalībvalstu darbībām jābūt vērstām uz to, lai uzlabotu darba ņēmēju iespējas visā darba laikā piekļūt kvalitatīvai un iekļaujošai apmācībai, kas saistīta ar profesionālajām un pamatprasmēm un pamatprasmēm, tostarp digitālajām prasmēm.. Labākā prakse rāda arodbiedrību pievienoto vērtību, izstrādājot uz tiesībām balstītu pieeju darbinieku apmācībai un tālākizglītībai neatkarīgi no nodarbinātības statusa un ņemot vērā dzimumu perspektīvas.

ES līmeņa iniciatīva izveidot individuālus mācību kontus darbspējīgiem cilvēkiem var būt viens no instrumentiem, kas var palīdzēt garantēt šīs tiesības un var būt labs risinājums apmācības tiesību pārnesamībai. Tomēr, tā kā šī tēma ietekmē darba apstākļus un koplīgumu slēgšanu daudzās dalībvalstīs, Eiropas Komisijai nevajadzētu turpināt izstrādāt priekšlikumu, neiesaistot šajā procesā sociālos partnerus. Jebkurā iniciatīvā būtu jāapvieno individuāla piekļuve apmācībai ar kolektīvām tiesībām, lai nodrošinātu, ka individuālie apmācības konti ir darba devēju un iestāžu kopīga atbildība saskaņā ar nacionālo praksi. ES līmeņa iniciatīvai būtu jānosaka obligātie standarti, pilnībā ievērojot valstu apmācības sistēmas un sociālo partneru lomu, un pilnībā jāievēro spēkā esošie koplīgumi un valsts prakse šajā nozarē. Sociālā aizsardzība var iejaukties, lai izveidotu finansējumu 1. principam, taču tai vajadzētu iet roku rokā ar lielāku aizsardzību darbā, tostarp lielāku aizsardzību pret (kolektīvu) atlaišanu. Pretējā gadījumā darba devēji tiktu stimulēti izvēlēties atlaišanu, nevis ieguldīt pašu darbaspēkā, lai kopīgi pārdzīvotu pāreju.

Darbības, kas nosaka minimālo tiesību līmeni

  1. ES iniciatīva izveidot individuālus mācību kontus cilvēkiem darbspējas vecumā
  2. Ieteikums noteikt tiesības saņemt apmācību, lai iegūtu kvalifikāciju, kā arī prasmju un kompetenču apstiprināšanu / atzīšanu.
  3. Turpmākie pasākumi pēc Padomes ieteikuma par Eiropas sistēmu kvalitatīvai un efektīvai māceklībai īstenošanas
  4. Prakses pasākumi, lai darba devējiem uzliktu par pienākumu prakses sākumā parakstīt prakses līgumu.
  5. Veicināt koplīgumu slēgšanu, lai noteiktu darba devēju finansiālo ieguldījumu darbinieku tiesībās uz apmācību un apmaksātu izglītības atvaļinājumu.

Darbības, kas nodrošina augšupejošu dzīves un darba konverģenci

  1. Pārrauga un mēra darbinieku piekļuvi apmācībai, lai sasniegtu minimālo dienu skaitu vienam darba ņēmējam, un darba devēju ieguldījumus viņu darbinieku apmācībās.
  2. Pietiekami ES līdzekļi prasmju attīstības un mūžizglītības atbalstam.
  3. Uzraudzības rādītāji: uzņēmumu ieguldījumi uz vienu darbinieku, salīdzinot ar darbiniekiem pieejamo arodmācību algu kopsummu.
  4. Sniegt valdības atbalstu arodbiedrībām, lai uzņēmuma līmenī sniegtu informāciju darba ņēmējiem par apmācības iespējām
  5. Sniegt efektīvu atbalstu mazkvalificētiem darbiniekiem, lai viņi varētu piekļūt apmācībai par pamatprasmēm, pamatprasmēm un profesionālajām prasmēm.