II NODAĻA (24–29)

GODĪGI DARBA NOSACĪJUMI

Cīņa ar nestabilu darbu ir jāatzīst par prioritāti. Nedroša darba izbeigšana, garantējot likumīgas tiesības uz pastāvīgiem līgumiem un pilnas slodzes darbu. Aizliegt pēc pieprasījuma un nulles stundu veida līgumus, kā arī citus nestabila darba noteikumus un veidus, padarot pastāvīgus līgumus par standartu, pievēršot uzmanību darbiniekiem, kas nodarbināti jaunos darba veidos un digitālajā ekonomikā/platformās. Sarunas par vērienīgu direktīvu par kvalitatīvu stažēšanos, lai mazinātu jauniešu sociālo atstumtību. Kvalitatīvas darba vietas nodrošināšana un darba apstākļu uzlabošana ir galvenais, lai risinātu darbaspēka trūkumu. Labākais veids, kā nodrošināt darba kvalitāti un godīgus darba apstākļus, ir darba koplīguma slēgšanas veicināšana un stiprināšana, jo īpaši nozaru un starpnozaru līmenī. Darba koplīguma slēgšanu tvēruma palielināšanai vajadzētu būt prioritātei visās dalībvalstīs, un tai būtu jāveicina izlēmīga rīcība, tostarp vērienīgi transponējot direktīvu par adekvātu minimālo algu, kuras mērķis ir 80 %, un Direktīvu par dzimumu atalgojuma pārredzamību.
Aizstāvot un stiprināt arodbiedrību un darba ņēmēju tiesības, tostarp vispārējās tiesības organizēties, arodbiedrību piekļuvi darba vietām, tiesības slēgt koplīgumus un tiesības streikot. Uzbrukumi arodbiedrībām ir jānovērš: arodbiedrību likvidēšanai ir jābūt sodāmai kā noziegumam! Tas ir nepieciešams, lai aizsargātu un stiprinātu demokrātiju Eiropā.
Veicot efektīvus ES pasākumus, lai aizsargātu darbavietas un ienākumus, tostarp pensijas, veicot izlēmīgus pasākumus, lai risinātu dzīves dārdzības krīzes sociālo dimensiju. Ir svarīgi veicināt algu pieaugumu un atbalstīt ienākumu un darba apstākļu konverģenci uz augšu.
Iepazīstinām ar a Eiropas sistēma, lai veicinātu augšupēju algu konverģenci un nodrošināt, ka starptautiskie uzņēmumi atzīst arodbiedrības un risina sarunas par koplīgumiem ar tām valsts līmenī visās valstīs, kurās tie darbojas, un noteikt ceļu uz vienādu atalgojumu par līdzvērtīgu darbu attiecībā uz algām, ko maksā darbiniekiem dažādās valstīs.
Klimata mērķu sasniegšana, izmantojot a tikai pāreja. Direktīvas ieviešana taisnīgai pārejai darba pasaulē, paredzot un pārvaldot pārmaiņas, pamatojoties uz arodbiedrību iesaistīšanas un darba koplīguma slēgšanas principiem.
Palielināt darbinieku kontroli pār darba laika elastību un samazināt darba laiku, vienlaikus saglabājot pilnu atalgojumu un kompensējošu darbā pieņemšanu, tostarp darba kārtību, kas nodrošina dzimumu pārveidojošu pieeju, un tiem, kas strādā nepilnu darba laiku piespiedu kārtā, palielināt līgumā noteiktās stundas.
Brīdināšanas mehānisma ieviešana, kas nodrošina sociālajiem partneriem iespēju ziņot, ja dalībvalstis nav izpildījušas savas saistības attiecībā uz sociālo dialogu. Šādam brīdināšanas mehānismam vajadzētu: (i) izstrādāt vienošanos ar ES līmeņa starpnozaru sociālajiem partneriem, (ii) nodrošināt, ka ES līmeņa starpnozaru sociālie partneri var individuāli vai kopīgi iesniegt brīdinājuma ziņojumu savā vārdā vai valsts sociālā partnera vārdā, (iv) noteikt struktūru brīdinājuma ziņojuma sagatavošanai par situācijām, kad sociālie partneri nav pietiekami iesaistīti valsts līmenī saistībā ar skaidri noteiktām sociālās politikas struktūrām; (v) izklāstīt darbības, ko Komisija veic. var sagaidīt, ka tā veiks turpmākus pasākumus, (vi) nosaka ziņojuma veidu, ko Komisija sagatavos par veiktajām darbībām un nodrošinātajām izmaiņām, (vi) ļautu regulāri tikties starp ES starpnozaru sociālajiem partneriem. lai apspriestu progresu.
Ieviest prasību pēc sociālā dialoga ietekmes novērtējuma, kas ir būtisks instruments, lai nodrošinātu sociālā dialoga ievērošanu un veicināšanu.. ES likumdevējiem būtu jāprasa norādīt, kā viņu priekšlikumi ir veicinājuši sociālo dialogu – neatkarīgi no jomas (līdzīgi kā MVU testā). Regulatīvās kontroles padomei būtu jānodrošina tā piemērošana un jāziņo par to kā daļu no ietekmes novērtējumiem, norādot, kā iniciatīva nodrošinās sociālo partneru iesaistīšanos un to, ka tiek aktīvi veicināts sociālais dialogs un ievērotas arodbiedrību prerogatīvas. Būtu jāveic arī esošo regulu un direktīvu ex-post novērtējums, lai noteiktu un labotu visus ierobežojumus vai praksi, kas grauj sociālo dialogu un darba koplīguma slēgšanu visos līmeņos.
ETUC to uzsver Eiropas sociālais dialogs nepieciešams pilnīgs un tiešs Komisijas iekšējais atbalsts, gan politiski, gan finansiāli, gan administratīvi, gan starpnozaru, gan nozaru sociālajam dialogam. Komisijas aicinājumam slēgt vairāk sociālo partneru nolīgumu ir vajadzīga skaidra politiskā apņemšanās, atbilstoši resursi un atbalsts no Komisijas nozaru un starpnozaru sociālajam dialogam.
Efektīva mākslīgā intelekta regulējuma nodrošināšana darba vietā, ES tiesību aktos iekļaujot principu “cilvēks kontrolē”. Tas cita starpā ietver pilnīgu darbinieku un arodbiedrību tiesību ievērošanu, kā arī pilnīgu arodbiedrību iesaistīšanu un koplīgumu slēgšanu katrā mākslīgā intelekta sistēmas dzīves cikla posmā (izstrādāšana, ieviešana, pārvērtēšana utt.), kā arī kā stiprināt arodbiedrību un darbinieku pārstāvju informēšanu, konsultēšanu un līdzdalību šo pieteikumu ieviešanā darbavietā.
Apņemšanās panākt nulles nāves gadījumu skaitu darba vietā un darba dēļ. Uzlabot un paplašināt ES tiesību aktus arodveselības un darba drošības jomā un citas Eiropas iniciatīvas, lai sasniegtu šo mērķi. Psihosociālo risku un tiešsaistes uzmākšanās un kaunināšanas novēršana darbā, izmantojot Eiropas direktīvu. Turklāt ir ļoti svarīgi pielāgot Eiropas tiesisko regulējumu darba drošības un veselības aizsardzības jomā, lai aizsargātu darbiniekus no jauniem riskiem, kas saistīti ar klimata pārmaiņām, kā arī atbilstošās pielāgošanās un seku mazināšanas stratēģijas. Tiek ieviesti ES tiesību akti, kas nosaka temperatūras ierobežojumus darbam, āra un iekštelpām.
Izstrādāt iniciatīvas, lai nodrošināt darba ņēmēju un arodbiedrību tiesību pilnīgu izpildi un pastiprināt darba un sociālo tiesību pārbaudes dienestus un sūdzību mehānismus.
Ieviest vispārēju ES tiesisko regulējumu par apakšlīgumu slēgšanu, lai ierobežotu apakšlīgumu ķēdes garumu un nodrošinātu solidāru atbildību, tādējādi dodot darbiniekiem tiesības pieprasīt savas tiesības, meklēt kompensāciju un saukt uzņēmumus pie atbildības. Cīņa pret mākslīgiem pārrobežu pasākumiem, piemēram, ļaunprātīgu apakšlīgumu slēgšanu un pastkastīšu uzņēmumiem.
Darbaspēka mobilitātes noteikumu izpildes uzlabošana, izmantojot efektīvāku Eiropas Darba iestādi (ELA). Trīspusējā garā ELA būtu jāstiprina sava sociālo partneru stratēģiskā iesaiste visos līmeņos, nodrošinot, ka sociālie Eiropas, nozaru un valstu sociālie partneri tiek iesaistīti Iestādes uzdevumu un darbību izstrādē un izpildē strukturēti, sistemātiski un savlaicīgi.
Valstu palīdzības dienestu izveide uzņēmumiem un mobilajiem darbiniekiem ar jautājumiem par piemērojamiem valsts tiesību aktiem. Pastāvīgs finansējums būtu jānodrošina no ES budžeta, lai pilnvarot arodbiedrību konsultēšanas struktūras valsts un reģionālā līmenī, lai atbalstītu mobilos un migrantus darba ņēmējus uz vietas, kas efektīvi ļauj arodbiedrībām veikt uzdevumus, kas tām uzticēti saskaņā ar ES noteikumiem, palīdzot darbiniekiem īstenot un pieprasīt savas tiesības saskaņā ar ES mobilitātes un darbaspēka migrācijas noteikumiem.
Attiecībā uz darba vietu garantiju instrumentiem Eiropas programma, kas atbalsta vietējās iniciatīvas tiešo darba vietu radīšanai, nodrošinātu nodarbinātības iespējas ilgstošajiem bezdarbniekiem, izmantojot valsts programmu darba meklētājiem, kuri nevar atrast iespējas atvērtā darba tirgū. The Darba garantija Būtu jābalstās uz šādiem galvenajiem principiem: i) tādu darba iespēju piedāvāšana, kas atbilst individuālajām kompetencēm un karjeras vēlmēm; ii) bezdarbnieku brīvprātīga iesaistīšana bez jebkādiem nosacījumiem darba piedāvājuma atteikuma gadījumā (piemēram, bezdarbnieka pabalsta pieejamības bloķēšana) un bez ietekmes uz dalībniekiem, kuri izvēlas atstāt darbu vai programmu; iii) kvalitatīvu darba piedāvājumu nodrošināšana ar pastāvīgiem līgumiem un algām un tiesībām saskaņā ar attiecīgo koplīgumu un valsts darba standartiem, kā arī kvalifikācijas paaugstināšanas un pārkvalifikācijas iespējas; iv) un teritoriālā pieeja: augšupēja stratēģija, kas balstīta uz sociālo dialogu un citu reģiona dalībnieku līdzdalību, lai nodrošinātu, ka programma atbilst neapmierinātajām teritorijas vajadzībām.
Attīstīt spēcīgu EUP direktīva nodrošināt efektīvu piekļuvi tiesai un EUP tiesību izpildi. Ieviest likumdošanas iniciatīvu un ES regulējumu par darba ņēmēju informēšanu, uzklausīšanu un līdzdalību, tostarp juridiski saistošus minimālos standartus darba ņēmēju iesaistīšanai starpvalstu pārstrukturēšanas procesos.
Pilnīgas un pareizas transponēšanas trūkuma risināšana Direktīva par darba un privātās dzīves līdzsvaru vairākās dalībvalstīs, ko jau ir uzsvērusi Komisija.
ETUC aicina Eiropas Komisiju pēc iespējas ātrāk nākt klajā ar direktīvu par tāldarbu un tiesībām atslēgties, lai nodrošinātu atbilstošus darba apstākļus cilvēkiem, kuri strādā tāldarbā, un labāku darba un privātās dzīves līdzsvaru visiem darbiniekiem. Tam ir: i) jāgarantē esošās tiesības atvienoties; ii) nodrošināt vienlīdzīgu atalgojumu un attieksmi pret tāldarbiniekiem; iii) aizsargāt privātumu un novērst invazīvu novērošanu; iv) nodrošināt, ka lēmums par tāldarbu ir darba ņēmēja ziņā un nav saistīts ar darba vietu aizstāšanu; v) Garantēt arodbiedrību iesaistīšanos, slēdzot koplīgumus tāldarba plānošanā un nodrošināšanā.
Nodrošinot spēcīgu investīcijas aprūpē un izveidot kvalitatīvu iekļaujošu un bezpeļņas aprūpes pakalpojumu publisko infrastruktūru, kas ir pieejama un pieejama visiem un nodrošina kvalitatīvas darba vietas valsts aprūpes dienestā. Augstas kvalitātes sabiedriskie pakalpojumi ir pamattiesības, un tiem ir jāatbalsta demogrāfiskā, demokrātiskā un sociāli ekonomiskā attīstība. To pieejamība, kam ir jāatbilst dzimumu līdztiesībai, ir galvenais instruments, lai cīnītos pret nevienlīdzību un nevienlīdzīgu aprūpes pienākumu sadali, vienlaikus nodrošinot iespējas un kvalitatīvas darbavietas visiem.
Nodrošinot a taisnīga, uz tiesībām balstīta pieeja migrācijai un patvērumam. Migrācijai ir jābūt godīgai un balstītai uz cilvēktiesībām, un pret visiem darba ņēmējiem neatkarīgi no valstspiederības jāizturas vienlīdzīgi un viņu tiesības ir jāievēro. Varētu uzlabot darbaspēka migrāciju no valstīm, kas nav ES valstis (trešās valstis), nodrošinot vairāk iespēju regulārai un pienācīgai darbaspēka migrācijai dažādos prasmju līmeņos un nozarēs. Regulāru migrācijas ceļu nodrošināšana ir vienīgais veids, kā aizsargāt viesstrādniekus un novērst viņus no ļaunprātīgas izmantošanas un ekspluatācijas, tostarp viltus norīkošanas nolīgumiem starp ES dalībvalstīm.