11. princips

Lielākajai daļai dalībvalstu ES 2020. Un XNUMX Barselonas mērķi. Valsts investīcijas šajā jomā samazinās, nevis palielinās. Bērnu nabadzība un bērnu iespējas lielā mērā ir atkarīgas no ienākumiem un sociālajiem aktīviem mājsaimniecībā, kurā viņi aug. Ir svarīgi arī nodrošināt piekļuvi kvalitatīvai un pieejamai bērnu aprūpei, kā arī piekļuvi kvalitatīvai izglītībai, atpūtas iespējām un veselības aprūpei. lai bērni varētu pilnvērtīgi attīstīt savu personību un talantus, kā arī darba ņēmēji, jo īpaši sievietes, varētu pilnībā piedalīties darba tirgū un ilgtermiņā palielināt līdztiesību sabiedrībā.

Bērna garantijai būtu jāattiecas uz visiem bērniem bez izņēmuma, un tai būtu jāietver bezmaksas piekļuve izglītībai, bērnu aprūpei, izglītības brīvā laika pavadīšanai, veselības aprūpei, mājoklim un augstas kvalitātes uzturam.. ES būtu jāpastiprina sabiedrisko pakalpojumu universālums un kvalitāte, kas dod labumu arī mazāk aizsargātiem bērniem un viņu ģimenēm. Bērnu garantijai vajadzētu būt veidam, kā panākt UNCRC pilnīgu piemērošanu, un universālums ir galvenais princips. Barselonas mērķi būtu jāatjaunina un jāveicina.

Attiecībā uz bērnu aprūpes iestādēm tām jābūt pieejamām (ģeogrāfiski un bērniem ar invaliditāti), pieejamām un kvalitatīvām.

Darbības, kuru mērķis ir izveidot augšupejošu dzīves un darba konverģenci

1. Rīcības plāns cīņai pret nabadzību, īpašu uzmanību pievēršot: i) pieejamu, bezmaksas un kvalitatīvu sabiedrisko pakalpojumu, tostarp sociālo pakalpojumu un bērnu aprūpes iestāžu, nodrošināšanai; (ii) piekļuve kvalitatīvai izglītībai visiem bērniem; iii) mājsaimniecību nabadzības novēršana
2. Izpildiet sociālo partneru pieprasījumu pēc valsts ieguldījumiem bērnu aprūpes iestādēs un koplīgumu slēgšanas potenciālu, lai apmierinātu strādājošo vecāku īpašās vajadzības.

12. princips

Ietekmes novērtējums priekšlikumam a Ieteikums par piekļuvi sociālajai aizsardzībai pareizi apraksta 12. principa izaicinājumus. ETUC 2019. gada ES pusgadā izvirzīja prasību par sociālo aizsardzību, sniedzot pierādījumus par neobjektīvu ES pieeju, kurā nacionālo sistēmu ilgtspējība tiek uzskatīta par galveno un bieži vien vienīgo konkrētās valsts politikas mērķi. ieteikumi.

Pēc četriem gadiem ietekmes novērtējumā būtu jāizdara secinājumi par to, vai ieteikums ir piemērots instruments šī mērķa sasniegšanai, vai direktīva būtu piemērotāka.

Sociālās aizsardzības pieejamība ir cieši saistīta ar nodarbinātības kvalitāti. Tāpēc šim principam būs jāatbilst 5. principam. Attiecībā uz sociālo aizsardzību jāuzrauga šādi jautājumi:

• sociālās aizsardzības pabalstu pārklājums un atbilstība neatkarīgi no nodarbinātības veida;
• garantija efektīva minimālā aizsardzība visiem;
• līdzsvara kompromiss starp nodarbinātības elastības elementiem un piekļuvi sociālās aizsardzības pabalstiem, ilgumu un līmeni;
• darbaspēka nodarbinātības līmenis;
• noteikt atbilstošus pabalstus (īpaši pensijām);
• uzlabot darba ņēmēju piekļuvi apmācībai;
• efektīvi darba un privātās dzīves līdzsvara instrumenti;
• nodrošināt piekļuvi veselības aprūpei un novērst traumas darbā.
• atšķirības profesionālās karjeras dēļ ilgstoša bezdarba perioda gadījumā, īpaši atšķirības, kas saistītas ar dzimumu vai vecumu, vai kas rodas no nestabilām nodarbinātības formām.

Citi elementus var izpētīt, izmantojot sociālo dialogu, piemēram, darba nākotni, tostarp aizsardzību pret negodīgu atlaišanu, tiesības uz pilnu slodzi un darba laika suverenitāti.

Darbības, kuru mērķis ir izveidot augšupejošu dzīves un darba konverģenci

1. Sociālās aizsardzības rezultātu pārskats - augšupvērsta konverģence ar mērķiem, kas ir daļa no kvalitātes darba vietu programmas

13. princips

Stabilitātes un izaugsmes pakts (SIP) mēdz samazināt bezdarbnieka pabalstu shēmu atbilstību un segumu par labu valsts budžeta līdzsvarošanai, bet kaitējot darba ņēmēju aizsardzībai. Bezdarbnieka pabalsti tomēr ir samazinājušies (aizstāšanas koeficients vai pabalstu ilgums, saņēmēja pienākumi, kas nav saistīti ar dalību ALMP utt.). Mērķis to vairāk saskaņot ar aktīvo darba tirgus politiku joprojām ir spēkā dažām valstīm. Tas ir atkarīgs no nacionālajiem modeļiem, un ES nav saskaņota aktivizācijas pasākumu veikšana. Tā sekas ir redzamas nacionālajos kontos un nabadzības rādītājos kā daļu no ES pusgada salīdzinošās novērtēšanas procesa.

ES iniciatīva par darba ņēmēju brīvu pārvietošanos un tiesību pārnesamību pārejā uz darba tirgu var izraisīt konverģenci darba ņēmēju tiesību jomā uz atbilstošiem bezdarbnieka pabalstiem un / vai aktivizācijas pasākumiem, lai pārietu no bezdarba uz darbu vai no pagaidu darba uz standarta darba līgumiem. .

Eiropas Komisija strādā pie priekšlikuma Eiropas bezdarbnieka pabalsta pārapdrošināšanas shēma. Tas, iespējams, tiks iecerēts kā fiskālās stabilitātes instruments, nevis darba tirgus instruments, ar nevēlamām sekām, ka ilgtspējība būs svarīgāka nekā darbības atbilstība. Pārapdrošināšanas shēmai nevajadzētu iejaukties valstu sistēmu noteikumos un praksē vai kalpot par jaunu instrumentu, lai disciplinētu dalībvalstis un / vai saskaņotu bezdarba apdrošināšanas valsts sistēmas. Eiropas bezdarba pārapdrošināšanas shēma varētu palīdzēt nodrošināt pamata atbalsta līmeni bezdarba ciklu laikā. Ideja par EURS izveidošanu tika apspriesta jau pirms Covid-19 uzliesmojuma, tomēr pandēmijas ekonomiskās un sociālās sekas padara diskusiju par šādu instrumentu vēl jo vairāk nepieciešamu. Jāprecizē, ka SURE neaizstāj vajadzību pēc diskusijas par pastāvīgāku shēmu.

Attiecībā uz salīdzinošo novērtēšanu Eiropas pusgada laikā vairāk varētu uzsvērt jauni darbinieki kurus īpaši ietekmē nestabilitāte viņu karjeras sākumā un kuri dažreiz tiek sodīti vēl vairāk pašreizējās valsts bezdarbnieka pabalstu shēmas ietvaros vai pat tiek ignorēti. Tas pats var attiekties uz darba ņēmējiem vecumā no 52 līdz 67 gadiem. Jautājums par sodiem šķiet aktuāls arī ņemot vērā strukturālās reformas, kas izplatās visā Eiropā, lai samazinātu darba meklētāju piekļuvi bezdarbnieka pabalstu shēmām vai radītu lielāku nedrošību darba meklētāju vidū, izmantojot taupības prizmu. . Turklāt dažās dalībvalstīs pieaugošā tendence darba meklētājus padarīt par “neredzamiem”, lai kalpotu īstermiņa politiskajiem ieguvumiem - sākot ar jauniem NEET jauniešiem..

Darbības, kuru mērķis ir izveidot augšupejošu dzīves un darba konverģenci

1. Indikatoru salīdzinošās novērtēšanas sistēmas: ilgtermiņa bezdarbs un valdības izdevumi ALMP.
2. Būtu jāturpina attīstīt Eiropas nodarbinātības stratēģija un Eiropas valsts nodarbinātības dienestu tīkls.
3. Rādītāju un etalonu izstrāde, kas veicina augšupejošu konverģenci bezdarbnieka pabalstu shēmu izpildē, atbalstot obligāto standartu izveidi un aizsargājot nacionālo sistēmu iezīmes.

14. princips

ES ir vērojami tikai uzlabojumi absolūtās nabadzības apkarošanā (materiālā nenodrošinātība). Tomēr pūles netiek veiktas atturēt cilvēkus no nabadzības vai sociālās atstumtības: pieaug strādājošo nabadzība. Lielākā daļa minimālo ienākumu shēmu visā ES tālu nenodrošina pietiekamu pabalstu segumu, ilgumu un atbilstību. Tā rezultātā pieaug sociālā sašķeltība, darba tirgus un ekonomiskie traucējumi.

ETUC uzskata, ka Eiropas pilsoņiem vajadzētu būt arī tiesībām saņemt garantētu minimālo ienākumu visos vecumos. To var panākt, apvienojot sociālās aizsardzības rīkus un valsts ieguldījumus bezdarbnieku apmācībā ar valsts nodarbinātības dienestiem un aktivizācijas politiku, kas palīdz ikvienam cilvēkam ES, kuram draud nabadzība vai sociālā atstumtība. ES standartus attiecībā uz minimālajiem ienākumiem nevar uzskatīt par kavēkli darbam.

Minimālo ienākumu shēmām ir jāgarantē pietiekami daudz ienākumu, lai apmierinātu cilvēku un viņu apgādājamo būtiskās vajadzības, un tām jābūt ļoti iekļaujošām un pieejamām; lai tie būtu spējīgi strādāt, tie jāapvieno ar virkni pakalpojumu un jāiekļauj plašākā ES un valstu politikas reakcijā uz aktīvu iekļaušanu. Nesen pieņemtie Padomes secinājumi par minimālo ienākumu shēmām ļauj EK stiprināt ES sistēmu nabadzības un sociālās atstumtības apkarošanai.  Likumdošanas priekšlikumam šajā jomā būtu jānodrošina līdzvērtīga valstu sistēmu darbība, nemainot to īpašības, ar nosacījumu, ka sistēma nodrošina rezultātus, kas saskaņoti ar Eiropas standartiem. ETUC pieprasa saistošu iniciatīvu, piemēram, Eiropas pamatdirektīvā ir noteikti kopīgi principi, definīcijas un obligātie standarti, lai šīs tiesības piešķirtu visā ES. Daudzās valstīs arodbiedrības ir galvenie dalībnieki sociālā nodrošinājuma struktūru pārvaldībā, bieži vien ar apvienotām struktūrām, kā arī izmantojot kopīgi izsolītus instrumentus sociālās iekļaušanas un neaizsargāto grupu aizsardzībai. Tas ir ieguvums, uz kuru jebkurai ES iniciatīvai būtu jābalstās, un tas būtu jāuzsver, un to nedrīkst apdraudēt nevēlama tiesiskā regulējuma saskaņošana.

Darbības, kuru mērķis ir izveidot augšupejošu dzīves un darba konverģenci

1. Saikņu veidošana ar 1. SDG un Nabadzības apkarošanas rīcības plānu, kā paredzēts 11. principā.
2. Izstrādāt sociālā dialoga sistēmu sociālajiem partneriem un valdībām, lai novērtētu minimālo ienākumu shēmu pārklājumu, atbilstību un efektivitāti kopā ar sociālo pabalstu un aktivizācijas politiku.

15. princips

Būtu labāk jāsaprot novecojošās sabiedrības vajadzības un jāatrod risinājumi, kā nodrošināt palīdzību vecākiem cilvēkiem, atbilstošas ​​pensijas, labu veselības un sociālo aprūpi un drošības tīklus.. Visaptverošas sociālās aizsardzības sistēmas nevar izveidot tikai ar likumdošanu. Viņiem ir vajadzīgi finanšu resursi un dalībvalstu apņemšanās darīt pieejamus nepieciešamos līdzekļus, lai virzītos uz priekšu EPSR īstenošanā. Šajā kontekstā ES loma ir izšķiroša, lai nodrošinātu, ka cilvēki savas profesionālās karjeras beigas ir ar labu veselību un ar pietiekamiem resursiem - ko galvenokārt garantē stingras likumā noteiktās pensiju sistēmas -, lai iegūtu cienīgu pensiju. Strādājošajiem, kas nodarbināti grūtās darbībās, ir nepieciešami īpaši noteikumi visā pensiju shēmu jomā, lai nodrošinātu labu veselību pensijā un atbilstošus ienākumus pensijas vecumā.

ES pusgadā pensijas joprojām tiek uzskatītas par tīri fiskālās ilgtspējas jautājumiem, nevis sociālām prasībām, kas saistītas ar demogrāfiskām problēmām. Pārklājums, kvalitāte un piekļuve ir cietusi, samazinot valsts izdevumus, likvidējot kolektīvo riska dalīšanu un pārdošanu tirgū to bieži nosaka konkrētās valsts ieteikumi (CSR).

Ar likumā noteiktajām valsts un kolektīvajām sistēmām visiem darba ņēmējiem un pašnodarbinātajiem jānodrošina sociālās aizsardzības pabalstu atbilstība. Fiskālajiem mērķiem jābūt saderīgiem ar pienācīgiem dzīves apstākļiem gados vecākiem cilvēkiem. Būtu jāatbalsta un jāīsteno Padomes ieteikums par piekļuvi sociālajai aizsardzībai. Būtu jāuzrauga darba ņēmēju un pašnodarbināto personu progress. Ciešākas dalībvalstu sadarbības ietvaros būtu jāievieš rādītāju kopums, lai atrastu alternatīvas pensionēšanās vecuma paaugstināšanai un padarītu ilgstošu karjeru darbspējīgu. Būtu jācenšas radīt vairāk un labākas darbavietas visās vecuma grupās, stiprināt pirmā līmeņa pensijas, nodrošinot vispārēju segumu un atbilstību visās dalībvalstīs, kā arī atbalstīt Eiropas un valsts līmeņa koordināciju aroda pensiju attīstībai, pamatojoties uz koplīgumiem un kā brīvprātīgu papildinājumu spēcīgākai valsts pensiju sistēmai.

Darbības, kuru mērķis ir izveidot augšupejošu dzīves un darba konverģenci

1. Ieviest “atbilstības” rādītāju, kas nosaka vidēja termiņa budžeta mērķus dalībvalstīm un uzrauga vecuma cilvēku dzīves kvalitāti.
2. Saistot fiskālo ilgtspēju un pensiju atbilstību darba tirgus rādītājiem, atkarības no nodarbinātības koeficientu, darba un atalgojuma kvalitāti, taisnīgu iemaksu pienākumu starp darba devējiem un darba ņēmējiem, darba samaksu starp dzimumiem un pensiju atšķirībām.
3. Uzraudzīt pierādījumus par demogrāfiskajām, migrācijas un pensionēšanās tendencēm dažādām darba ņēmēju kategorijām, ieskaitot tos, kuri strādā smagu darbu.
4. Nabadzības apkarošanas rīcības programma saskaņā ar 11. principu.