20. princips

Sabiedrisko pakalpojumu liberalizācija un privatizācija, ieskaitot pārmērīgu un bezatbildīgu publiskā un privātā sektora partnerības izmantošanu (tādējādi peļņu liekot virs cilvēku interesēm) atņemt sabiedrībai un lielākajai daļai iedzīvotāju būtiskus instrumentus viņu vajadzību apmierināšanai. Neapmierinātas vajadzības, pieejamu publisko struktūru trūkums un pārāk dārgi privātie pakalpojumi ir sastopami svarīgākajās nozarēs, kas ietekmē eiropiešu dzīves kvalitāti, piemēram, veselība un aprūpe, izglītība un apmācība, bērnu aprūpe un mājokļi.

Sabiedriskie pakalpojumi - sākot no veselības aprūpes, bērnu un vecāka gadagājuma cilvēku aprūpes, izglītības un apmācības un nodarbinātības dienestiem, transporta, ūdens, atkritumu, enerģijas, sociālo mājokļu, informācijas un sociālajiem pakalpojumiem līdz tieslietu sistēmām, kā arī infrastruktūrai kopumā, pārstāv Eiropas pakalpojumu un kopējo preču nodrošinājumu pilsoņiem un iedzīvotājiem. Kvalitatīvi un pieejami sabiedriskie pakalpojumi un kopēju preču nodrošināšana ir pamattiesības. Tās ir būtiskas, lai apkarotu nevienlīdzību un sociālo atstumtību, garantētu vienlīdzīgu attieksmi un risinātu sociālās, ekonomiskās demogrāfiskās un vides problēmas, ar kurām saskaras Eiropa.

Sociālie mājokļi un pienācīgi mājokļi visām mājsaimniecībām ir daudzu sociālo modeļu pīlārs visā Eiropā. Šajā sakarā un saistībā ar taisnīgu pāreju un ANO 2030 programmas iekļaušanu vairāk jāuzsver mājsaimniecību enerģētiskās nabadzības apkarošana.

Dalībvalstis varētu veikt pasākumus (arī ar semestra starpniecību), lai aktīvāk iejauktos ES kontrolē un veidošanā privāto mājokļu tirguspiemēram, izmantojot būvatļaujas, īres kontroli, nodokļus par 2. īpašumiem utt., un lai novērstu spekulācijas.

Kopumā 19. un 20. princips ir jāinterpretē kā tilts starp ANO 2030 programmu un EPSR, lai novērstu nabadzību, izspiestu badu un trūkumu, veicinātu labu veselību, nodrošinātu vienlīdzīgas iespējas un ilgtspējīgas pilsētas un lauksaimniecību. Cilvēktiesībām uz ūdeni un sanitāriju, kuras Apvienoto Nāciju Organizācija ir atzinusi Sociālās attīstības mērķos (IAM), jāatbalsta konkrēti priekšlikumi, lai tās būtu pieejamas visiem.

Vietējiem darba ņēmējiem, mobilajiem darbiniekiem un viesstrādniekiem neatkarīgi no viņu imigrācijas statusa vai valstspiederības jābūt vienādām tiesībām, un viņiem vajadzētu gūt labumu no vienlīdzīgas attieksmes, kvalitatīvām darbavietām un pienācīgiem darba apstākļiem, savukārt visiem jābūt vienādām tiesībām uz atbilstošu, drošu un pieejamu mājokli un sociālā aizsardzība.

Dažas prioritātes, kuras var veicināt arī ciešāk sadarbojoties starp dalībvalstīm un, ja nepieciešams, pieņemot ES tiesību aktus:

• Veicināt universālos sociālos pakalpojumus kā sabiedriskos pakalpojumus, kas organizēti kopīgi, pamatojoties uz sabiedrisko pakalpojumu principiem un balstīti uz skaidru tiesisko regulējumu.
• Cīņa pret budžeta samazināšanu sociālajos dienestos un atbilstoša finansējuma un personāla nodrošināšana sociālajiem pakalpojumiem. Atbalstīt arodbiedrību piekļuvi apmācībai un kvalifikācijai, augstāku profesionalizāciju, darbinieku pārstāvību un aizstāvību; un visos līmeņos izstrādāt efektīvu darbā pieņemšanas un aizturēšanas politiku.
• Turpiniet šo darbu profesionalizāciju, lai iegūtu labākas kolektīvās garantijas. Palielināt kolektīvo sarunu pārklājumu.
• Uzlabot darba apstākļus cilvēku aprūpes nozarē, jo īpaši aizpildot plaisas starp migrantiem un vietējiem darbiniekiem.
• Atbalstīt pakalpojumu un darbavietu kvalitātes standartu izstrādi, ieviešanu un uzraudzību, balstoties uz ES brīvprātīgo vispārējas nozīmes sociālo pakalpojumu kvalitātes sistēmu (VNSP), kas atzīst vajadzību pēc kvalitatīviem pakalpojumiem un nodarbinātības.

Darbības, kuru mērķis ir izveidot augšupejošu dzīves un darba konverģenci

1. Skatīt arī Nabadzības apkarošanas rīcības plānu. Tas var ietvert mērķus valsts ieguldījumiem sociālajos mājokļos.
2. Stabilitātes un izaugsmes paktā jāizstrādā valsts izdevumu etaloni, lai nodrošinātu nepieciešamo finansējumu universāliem, pieejamiem un kvalitatīviem sabiedriskajiem pakalpojumiem (piemēram, izmantojot “zelta likumu”).
3. Jānodrošina piekļuve pienācīgiem mājokļiem.
4. Atbalstīt iniciatīvas, lai sabiedrisko pakalpojumu elementus un pamattiesības iekļautu attiecīgajās ES nozaru iniciatīvās.